Starpsienas ir nenesošās iekšsienas, kas lielāku telpu sadala vairākās mazākās telpās. Starpsienas iebūvē starp ēkas ārsienām un nesošajām iekšsienām. Starpsienām jāuzņem tikai pašsvara slodze, bet vajadzības gadījumā– arī horizontālā ekspluatācijas slodze un slodze, kas rodas durvju atvēršanas un aizvēršanas dēļ. Karkasa uzdevums ir uzņemt visas šīs slodzes, bet saplāksnis veic telpu norobežojošās funkcijas un tam horizontālā ekspluatācijas slodze jāuzņem tikai karkasa šūniņās (atstatuma starp statņiem) robežās. Tāpēc lietojamā saplākšņa biezums praktiski ir atkarīgs tikai no atstatuma starp karkasa statņiem.
Starpsienu karkass, spraišļi
Starpsienu karkass sastāv no apakšējā paliktņa, augšējā saišķa, statņiem un spraišļiem. Spraišļus parasti ievieto durvju ailu ierobežošanai, kā arī augstās telpās, ja statņu šķērsgriezuma izmēri ir nelieli un nepieciešams novērst to izļodzīšanos garenvirzienā. Pēdējā gadījumā spraišļus ieteicams izvietot pamīšus – tā, lai divu saplākšņu plātņu salaiduma vieta atrastos tieši uz spraišļa. Atšķirībā no koka karkasa ārsienām, starpsienu karkasam nav vajadzīgi atgāžņi, jo starpsiena parasti atrodas starp divām nesošajām sienām un līdz ar to nav iesējams tās pārvietojums garenvirzienā.
Statņi
Statņus izgatavo no dēļiem vai brusām, to šķērsgriezuma izmēru izvēloties atkarībā no aizpildošā materiāla un vēlamā starpsienas biezuma (sk.att.). Var izmantot arī metāla karkasu, līdzīgi kā veidojot ģipškartona starpsienas. Ja par statņiem izmanto brusas, to minimālie šķērsgriezuma izmēri ir 50 x 50 mm, bet biežāk – 40 x 60 līdz 60 x 80 mm. Atstatums starp statņiem jāpieskaņo saplākšņa plātņu izmēriem, lai to saduras atrastos tieši statņa vidū. Atstatums starp statņiem ir atkarīgs no saplākšņa plātņu biezuma.
Jo biezāks ir saplāksnis, jo lielāks var būt atstatums starp statņiem, un otrādi. Šim atstatumam jābūt tādam, lai, stingri piespiežot ar abām rokām, saplāksnim nebūtu redzamas deformācijas. To var noteikt pakāpenisku izmēģinājumu veļā, saplāksni balstot pret statņiem un mainot atstatumu starp tiem. Neatkarīgi no tā, cik biezs ir saplāksnis, katrai plātnei jābalstās vismaz uz trīs statņiem (divi statņi malās, viens – vidū).
Var pieņemt, ka atstatumam starp statņiem, ja saplāksnis ir 15 mm biezs, jābūt apmēram 750 mm. Ja izmanto saplākšņa plātnes ar izmēriem 1525 x 3050 mm, atstatumam starp statņu viduslīnijām jābūt 762 mm, ja izmanto 15 mm biezo saplāksni. Ņemot vērā nosacījumu, ka katrai plātnei jābalstās uz pieciem statņiem, no ekonomiskā viedokļa nav ieteicams izmantot saplāksni, kas ir biezāks par 15 mm. Ja izmanto saplāksni, kas ir plānāks par 15 mm, katru plātni ieteicams balstīt uz septiņiem statņiem – tad atstatumam starp statņu viduslīnijām jābūt 508 mm.
Ja plātnes liek augstuma virzienā, tad tās balsta uz 3 statņiem.
Saplākšņa apstrāde un apdare
Saplāksnis ir ļoti viegli apstrādājams (uzzināt vairāk par saplākšņa apstrādes iespējām). To var zāģēt ar parasto smalkzobu zāģi vai elektrisko zāģi; var arī saplāksnim pieēvelēt malas.
Saplākšņa apšuvumu var aplīmēt ar tapetēm vai krāsot, tomēr visefektīvāk ir caurspīdīgā apdare (uzzināt vairāk par saplākšņa apdares iespējām) – saplākšņa virsmas pārklāšana ar laku. Lakojums daudz labāk izceļ koksnes tekstūru, bet saplākšņa tekstūra ir ļoti skaista un var apmierināt par visizsmalcinātākā estēta vēlmes. Šāds apšuvums atšķirībā no krāsojuma vai aplīmēšanas ar tapetēm var kalpot tikpat ilgi kā pati ēka (iespējams, ka ekspluatācijas laikā reizi 10 – 20 gados tikai jāatjauno lakojums), bet saplāksnim ar filmas pārklājumu ekspluatācijas laikā vispār nav nepieciešama nekāda kopšana.
Saplākšņa šķiras
Kā zināms, atkarībā no zaru un plaisu skaita gan vienā, gan otrā plāksnes pusē, saplāksnim ir vairākas šķiras. Veidojot starpsienu apšuvumu, redzama ir tikai viena saplākšņa puse (ja aplīmē ar tapetēm, nosegtas tiek abas saplākšņa puses). Tāpēc no ekonomiskā viedokļa nav nekādas vajadzības izvēlēties saplāksni, kam abas puses ir augstas kvalitātes. Neredzamā puse var būt daudz zemākas kvalitātes (ar zariem un plaisām).
Saplāksnis ar filmas pārklājumu
Starpsienu karkasa apšuvumam var izmantot arī saplāksni ar filmas pārklājumu – Riga Form, kas pieejams dažādās krāsās. Šim saplāksnim ir ļoti gluda un dekoratīva virsma, kam vairs nav nepieciešama nekāda papildapdare.
Saplākšņa apšuvums
Apšuvums vispirms jāizveido tikai vienā starpsienas pusē. Otrā starpsienas pusē saplāksni piestiprina pēc skaņas izolācijas ierīkošanas (siltumizolācija parasti nav nepieciešama, jo starpsienas atdala apkurināmas telpas) un komunikācijas vadu izvilkšanas. Lai izvairītos no saplākšņa samitrināšanas grīdas mazgāšanas laikā, to ieteicams piestiprināt aptuveni 10 mm virs grīdas līmeņa, bet radušos spraugu nosegt ar grīdlīstēm. Šis padoms neattiecas uz gadījumiem, kad starpsienu apšuvumam izmanto mitrumizturīgo saplāksni, tomēr jāatzīmē, ka tā izmantošana telpās ar normālu mitruma līmeni nav nepieciešama.
Saplākšņa piestiprināšana
Saplākšņa piestiprināšanai var izmantot skrūves vai naglas. Ja skrūvju vai naglu galvas pēc apdares paliek redzamas (t.i., tās netiek nosegtas ar līstēm vai tapetēm), ieteicams izmantot skrūves vai naglas ar dekoratīvajām galvām. Var lietot arī bezgalvas naglas vai naglu galvas nokniebt. Ja izmanto skrūves, pirms tam saplāksnī jāveic attiecīgā diametra urbumi.
