Saplāksnis

Saplāksni iegūst, salīmējot kopā vairākas finieru loksnes, visbiežāk izmantojot fenola sveķu līmi. Šķiedru virziens blakus esošajām kārtām saplākšņa plātnē ir perpendikulārs.

Saplāksnis ir viens no populārākajiem koksnes produktiem pasaulē. Tas ir elastīgs, viegli apstrādājams un viegli utilizējams materiāls. To bieži lieto masīvkoka vietā, jo tas neplaisā, ir salīdzinoši viegls, bet ar lielu stiprību.

Vislabākās mehāniskās īpašības ir cieto lapu koku saplākšņiem (bērzs, dižskabārdis), bet saplāksni ražo arī no skuju kokiem un tropiskajiem kokiem. Šos saplākšņus izmanto tur, kur nav nepieciešamas tik labas fizikāli mehāniskās īpašības.

Saplākšņu ražošana ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tautsaimniecībā gan tagad, gan senāk. Saplāksni Latvijā sāka rūpnieciski ražot 20. gadsimta sākumā.

Saplākšņa priekšrocības

• Dimensionālā stabilitāte.
• Perpendikulāri saklātu kārtu dēļ cieto lapkoku saplāksnis nesarausies un neviļņosies kā masīvkoks.
• Saplākšņa kārtās iespējams ievietot arī citus materiālus, piemēram, korķi, alumīniju u.c., kas uzlabo nepieciešamās īpašības specifiskiem pielietojumiem.
• Dažādi biezumi, sākot no 3 mm.
• Pieejami dažādu plātņu izmēri, kā arī tās var viegli sazāģēt nepieciešamajā izmērā.
• Viegli utilizējams.
• Estētisks un dabīgs.

Saplākšņa trūkumi

• Dārgāks par OSB vai zāģmateriāliem, rēķinot uz 1 m3 (nerēķinoties ar mehāniskajām īpašībām).
• Ilgstoši turot ūdenī vai mitrā vidē, saplākšņa malas var sākt atlīmēties (šo trūkumu var novērst, ja saplāksnis ir ar filmas pārklājumu un malas nokrāsotas ar speciālo āra apstākļiem paredzēto krāsu).

Saplākšņu ražošanas process

Vispirms finierkluči tiek mērcēti baseinos (hidrotermiskā apstrāde, 1.attēls), pēc tam tos mizo un sagarumo nepieciešamajā garumā (2.attēls). Tad loba, uz rotējošā finierkluča virzot lobnazi un iegūstot garu finierlentu (3.attēls). 

Nolobīto finiera lentu sagriež nepieciešamajā garumā un žāvē (4.attēls). Pēc tam notiek šķirošana, vadoties pēc koksnes defektiem, finiera formāta, kā arī novērš neizžāvētā finiera nokļūšanu tālākajā apstrādes procesā.

Pēc tam finierus piegriež, no finieriem izgriež defektus un finiera gabalus saaudzē kopā gan platumā, gan garumā (5.attēls).

Sagatavotos finierus noklāj ar līmi (6.attēls) un veido pilna formāta un konstrukcijas finiera paku (7.attēls).

Pēc pakas sagatavošanas veic auksto presēšanu, tādejādi uzlabojot pakas ievirzīšanu karstajā presē, kurā ar spiediena palīdzību paku saspiež, radot nepieciešamo līmes saskari ar finieri. Pēc karstās presēšanas saplāksnis ir gatavs (8.attēls).

Saplāksni tad apzāģē (9.attēls), noslīpē virsmas (10.attēls), sašķiro, vēlreiz testē (11.attēls) un iepako (12.attēls). “Latvijas Finieris”, atbilstoši klientas pasūtījumam, veic arī tālāku saplākšņa apstrādi , lai pircējs saņemtu pēc iespējas gatavāku produktu.

Ieskats saplākšņu ražošanas procesā

Veidi


Neapdarīta saplākšņa sķiras


Apstrāde


Apdare


Montāža


Maliņu krāsošana


Uzglabāšana


Uzbriešana mitrumā

Saplāksnis ir unikāls materiāls, un tā izmantošanas veidi ir plaši. “Latvijas Finieris” ražo vairāk nekā 25 saplākšņu veidus, ar kuriem detalizēti var iepazīties “Latvijas Finiera” vietnē.

“Latvijas Finiera” mājas lapā atradīsiet sadaļu,  kurā var atrast piemērotāko saplākšņa veidu atkarībā no pielietojuma veida. Par piemērotāko saplākšņa veidu jautājiet arī Plātņu namos.

Neapdarīts saplāksnis

Visplašāk pazīstamais saplākšņa veids ir saplāksnis bez apdares. Iegādājoties šādu saplāksni, saplākšņa apdari jāveic pašiem (Riga Ply).

Saplāksnis ar gludas filmas pārklājumu

Lai saplāksni varētu pielietot plašāk un skarbākos apstākļos, tos pārklāj ar fenola (Riga Form) vai melamīna filmu (Riga Mel).

• Riga Form plaši pielieto būvniecībā, betonēšanas veidņos, transporta industrijā un visur citur, kur saplāksni intensīvi izmanto un jāpaildzina tā kalpošanas laiks.
• Riga Mel izmanto mēbeļu, starpsienu izgatavošanā, mikroautobusu iekšējā apdarē, kā arī reklāmas stendu izgatavošanā.

Saplāksnis ar filmas pārklājumu nav paredzēts krāsošanai.

Saplāksnis ar filmas pārklājumu un tekstūru

Lai saplāksnis nebūtu tik slidens, ar filmu pārklātā saplāksnī iestrādā speciālu tekstūru. Filmu klājot vairākās kārtās, saplāksnim palielinās nodilumizturība. Šādus saplākšņus ar tekstūru plaši izmanto dažādās grīdās (autotransporta, skatuvju, noliktavu, gājēju celiņu).

• Riga Tex ir vispopulārākais no teksturētajiem saplākšņiem. Tekstūra ir sietveida.
• Riga Smooth Mesh tekstūra ir līdzīga kā Riga Tex, tikai gludāka, un virsma ir dekoratīvāka.
• Riga Foot – tekstūrā iestrādāti mazi pēdu nospiedumi, virsma ir arī dekoratīva.
• Riga Rhomb – iestrādāta rombveida tekstūra.
• Riga Heksa – iestrādāta sešstūra tekstūra.
• Riga Heksa Plus – iestrādāta sešstūra tekstūra ar pumpiņām, kas samazina slīdamību.
• Riga Trans – tekstūrā iestrādāti mazi kvadrātiņi. Virsma ir diezgan raupja, un saplāksnis nav slīdīgs, tas īpaši piemērots transporta grīdās.
• Par pārējiem saplākšņiem var uzzināt “Latvijas Finiera” vietnē.

Apdarīts saplāksnis

Pirms lakošanas vai krāsošanas saplāksni nepieciešams sagatavot. Lai paātrinātu apdares darbus, var izmantot:

• Riga Paint – no vienas vai abām pusēm pārklāts ar impregnētu papīru (gaiši brūnu),
• Riga Preprime – no vienas vai abām pusēm pārklāts ar grunts krāsas piesūcinātu papīru,
• Riga Prime – no vienas vai abām pusēm gruntēts.

Krāsots saplāksnis

Riga Color – nokrāsots saplāksnis.

Lakots saplāksnis

Riga Lacquer – lakots saplāksnis, kas sagatavots lietošanai iekšdarbos (sienās, mēbelēs).

Finierēts saplāksnis

Riga Decor – no vienas vai abām pusēm finierēts ar dažādu koku sugu finieri.

Pārējie veidi

• Riga HPL – aplīmēts ar speciālu HPL (high pressure laminate), izmantošanai mēbeļu izgatavošanā, starpsienās un citur.
• Riga Poliform – pārklāts ar speciālu kompozītmateriālu, izmantošanai betonēšanas veidņu formās.
• Riga Silent – pa vidu ielīmēts korķa – gumijas materiāls.

Par visiem “Latvijas Finiera” saplākšņiem var uzzināt “Latvijas Finiera” vietnē vai jautā Plātņu namos.

Atkarībā no vizuāli saskatāmu vainu un defektu veida un daudzuma saplāksni iedala šķirās. Šo klasifikāciju izmanto, izvēloties saplākšņa pielietojumu, piemēram, melnajās grīdās nav nepieciešams augstās šķiras saplāksnis ar vizuāli labu virsmu, bet mēbeļu izgatavošanā tieši pretēji – saplākšņa vizuālais izskats ir pats svarīgākais.

Bērza saplākšņa šķiru atbilstība dažādos standartos

“Latvijas Finieris”	B	S	BB	WG
Krievijas un Polijas standarts	I	I	II	III
ISO rekomendācijas	I	II	III	IV
EN 635-2	I	II	III	IV

Bērza saplākšņa ieteicamie pielietojuma veidi atkarībā no šķiras

Šķira	Ieteicamais pielietojuma veids
B	Augstas kvalitātes caurspīdīgai vai puscaurspīdīgai apdarei.
S	Labas kvalitātes beicēšanai, lakošanai un pārklāšanai ar caurspīdīgiem apdares materiāliem.
BB	Standarta šķiras (zaru vietas labots), apdarei ar iekšdarbu laku un pārklāšanai ar dažādiem caurspīdīgiem filmām un filmu materiāliem, kā arī finierēšanai. Celtniecībā, celtniecības konstrukcijās, krāsojot vai apdarot.
WGE	Saplākšņis bez vaļējiem defektiem, labots, pārklāšanai ar necaurspīdīgu apdares materiālu (filmas).
WG	Izmantošanai, kad virsējās kārtas finiera izskats nav būtisks, celtniecības konstrukcijās un iepakošanā.
C	Izmantošanai, kad virsējās kārtas finiera izskats nav būtisks, celtniecības konstrukcijās un iepakošanā. Saplākšņis ir neslīpēts.

Šķiras apraksts

B šķira (I)

• Pieļaujami punktveida zari
• Veseli, saauguši zari – mazāk kā 6 mm diametrā, summa nedrīkst pārsniegt 12 mm/m2
• Koksnes struktūras neviendabīgums pieļaujams tikai nenozīmīgā apjomā
• Pārklājumi (pārlaidsavienojumi, finieru malas pārlaišana) nav pieļaujami
• Koksnes krāsu dažādība pieļaujama neizteikta 
• Malu defekti no slīpēšanas un apzāģēšanas pieļaujami mazāk kā 2 mm attālumā no malas (ja nevar redzēt līmi)
• B šķira pieļauj vienlaicīgi ne vairāk kā 3 iepriekš minētās vainas un defektus.

BB šķira (III)

• Pieļaujami punktveida zari
• Veseli, saauguši zari – pieļauti līdz atsevišķam max diametrā 20 mm, ja kopējā diametru summa nav lielāka par 50 mm/m²
• Koksnes struktūras neviendabīgums pieļaujams tikai nenozīmīgā apjomā

• Aiztepētas nesakļāvušas  plaisas un plīsumi – pieļautas līdz atsevišķam max platumam 2 mm un atsevišķam max garumam 200 mm, un ne vairāk kā 1 uz loksnes platuma m

• Sakļāvušās plaisas un plīsumi – pieļautas līdz atsevišķam max garumam 200 mm un ne vairāk kā 2 uz loksnes platuma m

• Krāsu dažādība pieļaujama neizteikta (ne loksnes galos)
• Koksnes iekrāsojuma svēdras – pieļauj nedaudz

• Malu defekti no slīpēšanas un apzāģēšanas, aiztepēti – pieļauti līdz 5 mm no malas, ne visā garumā

• Ieliktņi – pieļauti, ja pareizi iestrādāti, saskaņoti krāsu toņi un ne vairāk kā 1/m²

• Līmes caurspiešanās (līmes izspiešanās caur segfinieri, izveidojot laukumus uz plātnes virsmas) – pieļauta, ja gadījuma rakstura

• Segfinieru paplatināšana – pieļauta, ja labi iestrādāta, saskaņoti krāsu toņi
• S šķira pieļauj vienlaicīgi ne vairāk kā 6 iepriekš minētās vainas un defektus.

S šķira (II)

• Pieļaujami punktveida zari
• Veseli, saauguši zari – mazāk kā 25 mm diametrā, summa nedrīkst pārsniegt 60 mm/m2
• Aiztepēti citi zari un caurumi pieļaujami līdz 6 mm diametrā, summai nepārsniedzot 25 mm/m2
• Pieļaujams koksnes struktūras neviendabīgums
• Pieļaujams māzerainums
• Nesakļāvušās plaisas un plīsumi pieļaujami aiztepēti, platumā līdz 2mm, garumā līdz 200 mm, līdz vienam uz loksnes platuma metru
• Sakļāvušās plaisas un plīsumi pieļaujami garumā līdz 200 mm, līdz 2 uz loksnes platuma metru
• Lobīšanas defekti, iespiedumi un risas – pieļauti, bet nenozīmīgi, līdz 2 cm2 uz loksni
• Koksnes krāsu dažādība, iekrāsojums, krāsas svītras, svēdras, brūnējums – pieļauta līdz 30% no virsmas laukuma

• Palielināts raupjums – pieļauts, bet nenozīmīgs. Var būt līdz 10 cm2/m2, aiztepēts – trīs defekti uz loksni

• Ieliktņi pieļaujami līdz 3% no virsmas

• Aiztepētas, vaļējas sadures pieļaujamas platumā līdz 2 mm, garumā līdz 200 mm, mazāk kā 1 uz loksnes platuma metru
• Iespiedumi un risas pieļaujamas, 2 cm2 uz loksni
• Caurslīpējumi (plātnes virsmas laukumi, kuros segfinieris noslīpēts līdz līmes kārtai vai dziļāk) – pieļauti līdz 10 cm² uz katru loksnes laukuma kvadrātmetru
• Līmes caurspiešanās mazāk par 5% no loksnes virsmas
• Malu defekti no slīpēšanas un apzāģēšanas pieļaujami mazāk kā 5 mm attālumā no malas, ne visā garumā, jābūt aiztepētiem
• Segfinieru paplatināšana – pieļauta
• Kopējo pieļaujamo vainu un defektu skaits nedrīkst būt lielāks par 9.

WG šķira (IV)

• Pieļaujami punktveida zari
• Veseli, saauguši zari – mazāk kā 65 mm diametrā, summa nedrīkst pārsniegt 600 mm/m2
• Bojāti, nesairuši zari pieļaujami līdz 20 mm diametrā, summai nepārsniedzot 200 mm/m2
• Citi zari un caurumi pieļaujami līdz 15 mm diametrā, summai nepārsniedzot 100 mm/m2
• Pieļaujams koksnes struktūras neviendabīgums
• Nesakļāvušās plaisas un plīsumi pieļaujami platumā līdz 4 mm, līdz 2 uz loksnes platuma metra
• Sakļāvušās plaisas un plīsumi pieļaujami
• Koksnes krāsu dažādība, iekrāsojums, krāsas svītras, svēdras, brūnējums – pieļaujamas
• Ieliktņi pieļaujami
• Vaļējas sadures pieļaujamas platumā līdz 3 mm
• Lobīšanas defekti, iespiedumi un risas pieļaujamas nedaudz
• Pieļaujams palielināts raupjums
• Caurslīpējumi pieļaujami līdz 20 cm2/m2
• Līmes caurspiešanās pieļaujama
• Neizslīpēti laukumi (slīpētam saplāksnis) pieļaujami līdz 5% no virsmas laukuma
• Malu defekti no slīpēšanas un apzāģēšanas pieļaujami līdz 5 mm attālumā no malas
• Pieļaujami paplatināti segfinieri
• WG šķira pieļauj neierobežotu iepriekš minēto vainu un defektu skaitu.

WGE un C šķiras

WGE ir WG šķiras saplākšņi, kuriem visas plaisas, izkritušo zaru vietas, plaisas zaros, izrāvumi, iespiedumi un caurumi ir laboti vai aiztepēti. Nenoslīpēti laukumi nav pieļauti.
C šķiras saplāksnis nav slīpēts.

Piezāģēšana

Viena no saplākšņa priekšrocībām ir tā ērtās apstrādes iespējas. Saplāksni var mehāniski apstrādāt (zāģēt, frēzēt, un tml.), izmantojot kokapstrādes iekārtas un līnijas, kā arī rokas elektriskos un pneimatiskos instrumentus.

Tā kā saplāksni veido vairākas finiera un līmes kārtas, ieteicams lietot kokapstrādes griezējinstrumentus ar cietsakausējuma asmeņiem.

Piezāģējot saplāksni, vēlams vispirms piezāģēt perpendikulāri virsējās kārtas finiera šķiedru virzienam, pēc tam šķiedru virzienā, tādā veidā izvairoties no virsējā finiera noraušanas plātņu stūros.

Saplāksnis jānovieto ar labo pusi uz augšu, tādejādi izvairoties no izrāvumiem un iegūstot kvalitatīvu virsmu.

Ja izmanto ripzāģmašīnu ar aizzāģi, tad izrāvumi neveidojas ne augšējā, ne apakšējā pusē.

Labāka rezultāta sasniegšanai ieteicams liels zāģa griešanās ātrums un mazs padeves ātrums.

Urbumu veidošana

Urbjot saplāksnis attiecībā pret urbi (ar augšējo novietojumu) jānovieto ar labo pusi uz augšu, un noteikti jāizmanto asi koksnes materiālu apstrādei paredzēti urbji.

Ja saplāksnī ir jāveido caurejošie urbumi, zem detaļas jābūt novietotai gludai atduras virsmai, tādejādi izvairoties no izrāvumiem detaļas kreisajā pusē, vai arī pēc tam jāveido padziļinājums 45 grādu leņķī – skrūves iegremdēšanai (zeņķējums).

Frēzēšana

Līdzīgi kā piezāģēšanā, veicot saplākšņa apstrādi uz frēzēšanas iekārtām, ieteicams liels frēzes rotācijas ātrums un mazs padeves ātrums.

Slīpēšana

Saplāksni var slīpēt gan šķērsām, gan šķiedru virzienā ar dažādas graudainības slīppapīru, parasti tas ir Nr. 80 vai 100.

Augstas kvalitātes virsmas iegūšanai ieteicams slīpēt saplāksni virsējā finiera šķiedru virzienā.

Ja virsma jāsagatavo apdarei, to slīpē ar Nr. 150 vai 180 graudainības slīppapīru.

Pirms apdares neapdarīto saplāksni Riga Ply nepieciešams noslīpēt ar Nr. 150 vai 180 graudainības slīppapīru. Pēc tam to var beicēt, gruntēt, lakot vai krāsot.

Veicot vairākus apdares klājumus, noteikti jāparedz starpslīpēšana ar Nr. 320, 400 vai citas graudainības slīppapīru, tādā veidā nodrošinot augstas kvalitātes apdarītu virsmu.

Ja izvēlas saplāksni, kas jau pārklāts ar speciālu papīru Riga Paint, tad tas jau ir gatavs grunts uzklāšanai. Šī saplākšņa virsma ir gluda un mazāk uzsūc krāsošanas materiālus.

Saplāksnis Riga Preprime ir speciāli apdarīts un jau gatavs krāsošanai. Tam nav nepieciešama iepriekšēja virsmas gruntēšana. Šī saplākšņa virsma ir pārklāta ar papīru, kas piesūcināts ar grunti un ir gatava krāsošanai. Riga Preprime pārklājums atvieglo krāsošanas darbus un nodrošina ievērojamu krāsu materiālu ekonomiju. Šī saplākšņa virsma neplaisā.

Riga Prime ir gruntēts saplāksnis, to var gan lakot, gan krāsot. Šī saplākšņa izmantošana ļauj ekonomēt gan laiku, gan krāsu.

Apdares veidi

Neapdarīta saplākšņa virsmu iespējams pārklāt ar dažādiem koksnes aizsardzības līdzekļiem pret zilējumu vai pelējumu.

Var izmantot plaša spektra apdares materiālus:

• UV cietēšanas gruntis, lakas un krāsas,
• apdares materiālus uz ūdens bāzes,
• poliuretāna apdares materiālus,
• nitrocelulozes apdares materiālus,
• alkīda akrila apdares materiālus,
• skābās cietēšanas apdares materiālus. 

Par pareizu apdares materiālu un tehnoloģiju izvēli, konsultējieties ar to ražotājiem vai konsultantiem tirdzniecības vietās.

Ar filmu pārklāta saplākšņa virsma nav paredzēta krāsošanai.

SAKRET ieteikumi ārdarbu apdarei

• Ārdarbu krāsām jālieto minerālie pigmenti. Sintētiskie pigmenti ir nenoturīgi pret saules radiāciju. Saules gaismas ietekmē tie zaudē sākotnējo toni un spilgtumu. Arī ar minerālajiem (dabīgajiem) pigmentiem var iegūt pietiekoši daudz krāsu toņu āra darbiem. Piemēram, SAKRET toņu banka piedāvā vairāk nekā 7000 toņus, kas ir noturīgi pret saules radiāciju.
• Mūžsens cilvēku sapnis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt svaigas koksnes dabīgo faktūru un krāsu. Šim nolūkam lieto lakas un lazurējošos pārklājumus. Diemžēl šo pārklājumu kalpošanas laiks ir īss. Saules pusē lakots koks vai caurspīdīgi ietonēts koksnes pārklājums praktiski nekalpo ilgāk par 2 gadiem. Iemesls tam ir polimēru plēves nespēja saglabāt elastīgumu, jo saules stari, iespiežoties lakas vai pārklājuma plēvē, sarauj starpmolekulu saites un polimērs kļūst trausls, plēve sasprēgā, plaisās iekļūst atmosfēras mitrums, koks uzbriest un sākās pārklājuma plēves atlobīšanās. Rezultātā pārklājums ir sabojāts un koks oksidējoties melnē.
• Pret saules staru iedarbību uz polimēru var cīnīties, padarot pārklājumu necaurspīdīgu, līdz ar to arī zaudējot iespēju redzēt dabīgo koksnes krāsu. Pigmentēts pārklājums nelaiž saules starus pārklājuma plēvē, tāpēc, krāsojot koksni ar kvalitatīvām koka krāsām, krāsota virsma kalpo 7 un vairāk gadus bez pārkrāsošanas, ja ir lietoti krāsu tonēšanai minerālie pigmenti, pareiza grunts un kvalitatīva koka krāsa. Koksnes mitrumam krāsošanas brīdī ir jābūt ne lielākam par 20%.
• Mikroorganismi (sēnītes, aļģes, sūnas un ķērpji) mīl apmesties un dzīvot uz konstrukciju virsmām. Īpaši mikroorganismi mīl vietas, kur ir ēnas puse un lieli koki, kuru ziedputekšņi un lapu medus ir bagātīga barības bāze. Pirmos 4-5 gadus krāsā esošie biocīdi traucē mikroorganismiem veidot kolonijas, bet vēlāk, kad biocīda aktivitāte mazinās, tie savairojas. Atbrīvoties no tiem var virsmas mazgājot ar pretsēnīšu līdzekli, piemēram, SAKRET FR.

SIA SAKRET PLUS iesaka saplākšņa gruntēšanai – WOOD PRIMER, saplākšņa aizardzībai – WOOD GUARD, pret senītēm, aļģē, sūnām un ķērpjiem – GARDENLINE.

Papildus informācija:

SIA SAKRET PLUS
Maskavas iela 475, Rīga
Telefons konsultācijām: +371 29 41 64 00
http://sakret.lv

Līmēšana

Saplākšņa savienojumu, kam nepieciešama izturība pret mitruma iedarbību, līmēšanai ieteicams izmantot fenola līmes.

Savienojumos, kam nav nepieciešama izturība pret mitruma iedarbību, ieteicams izmantot karbamīda līmes vai cita veida līmes, kas derīgas koksnes līmēšanai.

Saplākšņa un plastikātu vai metālu savstarpējai salīmēšanai ieteicams izmantot PVA dispersijas vai citas līmes, kas derīgas šādu materiālu salīmēšanai.

Pirms salīmēšanas virsmas ieteicams attīrīt no putekļiem. Metāla virsmas pirms līmēšanas pie saplākšņa ieteicams attaukot.

Ja saplāksni aplīmē ar materiāliem, kuriem ir atšķirīgs temperatūras ietekmē izplešanās koeficients nekā saplāksnim, jāizmanto līmes, kuras kompensē šo materiālu dimensiju izmaiņas temperatūras ietekmē.

Izvēloties līmi dažādu materiālu salīmēšanai, konsultējieties ar ražotāju vai konsultantu tirdzniecības vietā.

Savienojumu veidi

Saplākšņu savienošanai var izmantot:

• tapu un gropju savienojumu,
• mehānisko savienojumu (bultskrūves, kniedes, skavas, kokskrūves u.c.),
• kombinēto savienojumu.

Tapu un gropju savienojumi

Tapu un gropju savienojumu nostiprināšanai ieteicams izvēlēties līmi atkarībā no saplākšņa pielietošanas veida – āra vai telpas apstākļos.

Lai aizsargātu šuvju spraugas no mitruma iedarbības, tās jāaizpilda ar mitruma necaurlaidīgu tepi vai mastiku.

Šuvju galus saplākšņa malās var aizsargāt no mitruma iedarbības, nokrāsojot tas ar mitruma aizsargājošiem materiāliem (krāsām, tepēm).

Mehāniskie savienojumi

Mehāniskajos savienojumos pirms skrūvju iestrādāšanas nepieciešams veikt urbšanu.

Savienojumos, izmantojot bultskrūves vai kniedes, urbuma diametram jābūt vienādam vai nedaudz lielākam par bultskrūves vai kniedes kāta diametru.

Urbuma attālumam līdz saplākšņa malai ir jābūt divreiz lielākam nekā bultskrūves vai kniedes kāta diametram. Tas pasargā savienojumu no deformēšanās.

Lai pasargātu urbumus no mitruma iedarbības, tiem ieteicams uzklāt mitruma aizsargājošus materiālus.

Savienošanai lietojot kniedes un bultskrūves, ieteicams sekot, lai pie montāžas netiktu deformētas saplākšņa ārējās kārtas.

Savienošanai izmantojot koksrūves, urbuma diametram ir jābūt mazākam par kokskrūves vītnes diametru – tas nodrošina vieglāku saplākšņa savienojumu montāžu.

Vispārīgā veidā ieteicamo urbuma diametru var apreķināt pēc sakarības – urbuma diametrs = 0,5 x skrūves diametrs.

Kombinētie savienojumi

Kombinētos savienojumus ieteicams izmantot savienojumu šuves stiprības pastiprināšanai, gropju savienojumus nostiprinot ar metāla skavām vai starp saplākšņa gropēm ielīmējot metāla vai plastikāta lameles, kas samazina samešanās iespējas.

Ārdarbos pielietojamam saplāksnim nepieciešama maliņu aizsardzība pret mitruma iedarbību, noklājot tās ar mitrumu aizsargājošiem materiāliem (krāsām, tepēm u.c.).

Maliņu krāsošanu var veikt ar izsmidzināšanas metodi vairākām pakā sakrautām loksnēm vienlaikus vai katrai loksnei individuāli, uznesot aizsargmateriālu ar rullīša vai otas palīdzību.

Maliņu krāsošana aizsargā un aizkavē ūdens un mitruma iekļūšanu saplāksnī caur tā malām.

Ja saplāksnim nav pārklātas maliņas, tā uzbriešana ūdenī notiek līdz pat 3 reizēm vairāk nekā tad, kad maliņas pārklātas ar mitrumu aizturošu krāsu. Mitruma saturs pēc saplākšņa izņemšanas no ūdens turpina izlīdzināties – uzbriešana var turpināties virzienā uz saplākšņa centru.

Viens no galvenajiem uzglabāšanas noteikumiem saistīts tieši ar uzglabāšanas vietu. Saplāksnis jāuzglabā no ūdens (lietus, sniegs) pasargātās vietās (nojumēs) vai telpās ar labu gaisa cirkulāciju.

Ieteicams saplākšņa plātnes uzglabāt uz betona vai cita cieta un līdzena seguma grīdas.

Plātnes jānovieto uz paliktņiem vai brusām.

Paliktņu vai brusu augstums jāizvēlas tā, lai pirmās plātnes augstums no grīdas būtu 8 cm, tādejādi pasargājot plātnes no ūdens, dubļiem un citiem šķidrumiem.

Paliktņiem vai brusām jābūt vienāda augstuma.

Krautne jānovieto uz vismaz 3 brusām vai paliktņiem, starp kuriem attālums ir aptuveni 800 mm.

Saplākšņa plātnes maliņas nedrīkst atstutēt pret sienu vai likt uz grīdas.

Plātnes no pakas vai krautnes ir jānoceļ, nevis jāvelk pa apakšējās plātnes virsmu, jo starp plātnēm var būt kāds sīks priekšmets, kas var saskrāpēt virsmu.

Līdzīgi kā citi koksnes materiāli arī saplāksnis ir higroskopisks materiāls. Saplākšņa mitruma saturs ir atkarīgs no apkārtējās vides temperatūras un gaisa relatīvā mitruma. “Latvijas Finierī” ražotam bērza saplāksnim mitrums ir 7-10% robežās.

Mitruma saturs transportēšanas vai uzglabāšanas laikā var mainīties. Uzglabājot saplāksni vietā, kur apkārtējās vides gaisa temperatūrā ir +20^oC un relatīvais mitrums 65%, tā mitruma saturs var sasniegt 8 -12%. Uzņemot vai izdalot mitrumu par 1%, aptuvenās saplākšņa gabarītizmēru izmaiņas ir: garumā 0,02%, platumā 0,02% un biezumā 0,3%.

Ziemas un lietus periodam raksturīgs, ka, transportējot un uzglabājot saplāksni objektos, saplākšņa lokšņu malās parādās uzbriešanas pazīmes, jo saplāksnis no ražošanas nonāk noliktavā ar salīdzinoši zemu mitruma saturu un atmosfēras relatīvā mitruma ietekmē notiek saplākšņa mitruma satura palielināšanās.

Saplākšņa virsma ar fenola filmas pārklājumu ir pasargāta no mitruma piekļuves, tomēr, pat ja maliņas ir krāsotas, tas nevar pilnībā aizsargāt saplāksni no mitruma piekļuves. Saplāksnim atrodoties mitrākos apstākļos, mitruma izlīdzsvarošanās notiek sākot no saplākšņa loksnes malām. Pēc noteikta laika mitruma saturs izlīdzinās pa visu saplākšņa loksni, kā rezultātā arī vizuāli redzamā saplākšņa uzbriešana mazinās.

Ja saplākšņa līmēšanas procesā izmantota mitrumizturīgā līme, saplāksnis mitrā vidē neatlīmējas.

Saplāksnis ir unikāls materiāls, un tā izmantošanas veidi ir plaši. “Latvijas Finieris” ražo vairāk nekā 25 saplākšņu veidus, ar kuriem detalizēti var iepazīties “Latvijas Finiera” vietnē.

“Latvijas Finiera” mājas lapā atradīsiet sadaļu,  kurā var atrast piemērotāko saplākšņa veidu atkarībā no pielietojuma veida. Par piemērotāko saplākšņa veidu jautājiet arī Plātņu namos.

Neapdarīts saplāksnis

Visplašāk pazīstamais saplākšņa veids ir saplāksnis bez apdares. Iegādājoties šādu saplāksni, saplākšņa apdari jāveic pašiem (Riga Ply).

Saplāksnis ar gludas filmas pārklājumu

Lai saplāksni varētu pielietot plašāk un skarbākos apstākļos, tos pārklāj ar fenola (Riga Form) vai melamīna filmu (Riga Mel).

• Riga Form plaši pielieto būvniecībā, betonēšanas veidņos, transporta industrijā un visur citur, kur saplāksni intensīvi izmanto un jāpaildzina tā kalpošanas laiks.
• Riga Mel izmanto mēbeļu, starpsienu izgatavošanā, mikroautobusu iekšējā apdarē, kā arī reklāmas stendu izgatavošanā.

Saplāksnis ar filmas pārklājumu nav paredzēts krāsošanai.

Saplāksnis ar filmas pārklājumu un tekstūru

Lai saplāksnis nebūtu tik slidens, ar filmu pārklātā saplāksnī iestrādā speciālu tekstūru. Filmu klājot vairākās kārtās, saplāksnim palielinās nodilumizturība. Šādus saplākšņus ar tekstūru plaši izmanto dažādās grīdās (autotransporta, skatuvju, noliktavu, gājēju celiņu).

• Riga Tex ir vispopulārākais no teksturētajiem saplākšņiem. Tekstūra ir sietveida.
• Riga Smooth Mesh tekstūra ir līdzīga kā Riga Tex, tikai gludāka, un virsma ir dekoratīvāka.
• Riga Foot – tekstūrā iestrādāti mazi pēdu nospiedumi, virsma ir arī dekoratīva.
• Riga Rhomb – iestrādāta rombveida tekstūra.
• Riga Heksa – iestrādāta sešstūra tekstūra.
• Riga Heksa Plus – iestrādāta sešstūra tekstūra ar pumpiņām, kas samazina slīdamību.
• Riga Trans – tekstūrā iestrādāti mazi kvadrātiņi. Virsma ir diezgan raupja, un saplāksnis nav slīdīgs, tas īpaši piemērots transporta grīdās.
• Par pārējiem saplākšņiem var uzzināt “Latvijas Finiera” vietnē.

Apdarīts saplāksnis

Pirms lakošanas vai krāsošanas saplāksni nepieciešams sagatavot. Lai paātrinātu apdares darbus, var izmantot:

• Riga Paint – no vienas vai abām pusēm pārklāts ar impregnētu papīru (gaiši brūnu),
• Riga Preprime – no vienas vai abām pusēm pārklāts ar grunts krāsas piesūcinātu papīru,
• Riga Prime – no vienas vai abām pusēm gruntēts.

Krāsots saplāksnis

Riga Color – nokrāsots saplāksnis.

Lakots saplāksnis

Riga Lacquer – lakots saplāksnis, kas sagatavots lietošanai iekšdarbos (sienās, mēbelēs).

Finierēts saplāksnis

Riga Decor – no vienas vai abām pusēm finierēts ar dažādu koku sugu finieri.

Pārējie veidi

• Riga HPL – aplīmēts ar speciālu HPL (high pressure laminate), izmantošanai mēbeļu izgatavošanā, starpsienās un citur.
• Riga Poliform – pārklāts ar speciālu kompozītmateriālu, izmantošanai betonēšanas veidņu formās.
• Riga Silent – pa vidu ielīmēts korķa – gumijas materiāls.

Par visiem “Latvijas Finiera” saplākšņiem var uzzināt “Latvijas Finiera” vietnē vai jautā Plātņu namos.

Visplašāk pazīstamais saplākšņa veids ir saplāksnis bez apdares. Iegādājoties šādu saplāksni, saplākšņa apdari jāveic pašiem (Riga Ply).

Lai saplāksni varētu pielietot plašāk un skarbākos apstākļos, tos pārklāj ar fenola (Riga Form) vai melamīna filmu (Riga Mel).

• Riga Form plaši pielieto būvniecībā, betonēšanas veidņos, transporta industrijā un visur citur, kur saplāksni intensīvi izmanto un jāpaildzina tā kalpošanas laiks.
• Riga Mel izmanto mēbeļu, starpsienu izgatavošanā, mikroautobusu iekšējā apdarē, kā arī reklāmas stendu izgatavošanā.

Saplāksnis ar filmas pārklājumu nav paredzēts krāsošanai.

Lai saplāksnis nebūtu tik slidens, ar filmu pārklātā saplāksnī iestrādā speciālu tekstūru. Filmu klājot vairākās kārtās, saplāksnim palielinās nodilumizturība. Šādus saplākšņus ar tekstūru plaši izmanto dažādās grīdās (autotransporta, skatuvju, noliktavu, gājēju celiņu).

• Riga Tex ir vispopulārākais no teksturētajiem saplākšņiem. Tekstūra ir sietveida.
• Riga Smooth Mesh tekstūra ir līdzīga kā Riga Tex, tikai gludāka, un virsma ir dekoratīvāka.
• Riga Foot – tekstūrā iestrādāti mazi pēdu nospiedumi, virsma ir arī dekoratīva.
• Riga Rhomb – iestrādāta rombveida tekstūra.
• Riga Heksa – iestrādāta sešstūra tekstūra.
• Riga Heksa Plus – iestrādāta sešstūra tekstūra ar pumpiņām, kas samazina slīdamību.
• Riga Trans – tekstūrā iestrādāti mazi kvadrātiņi. Virsma ir diezgan raupja, un saplāksnis nav slīdīgs, tas īpaši piemērots transporta grīdās.
• Par pārējiem saplākšņiem var uzzināt “Latvijas Finiera” vietnē.

Pirms lakošanas vai krāsošanas saplāksni nepieciešams sagatavot. Lai paātrinātu apdares darbus, var izmantot:

• Riga Paint – no vienas vai abām pusēm pārklāts ar impregnētu papīru (gaiši brūnu),
• Riga Preprime – no vienas vai abām pusēm pārklāts ar grunts krāsas piesūcinātu papīru,
• Riga Prime – no vienas vai abām pusēm gruntēts.

Riga Color – nokrāsots saplāksnis.

Riga Lacquer – lakots saplāksnis, kas sagatavots lietošanai iekšdarbos (sienās, mēbelēs).

Riga Decor – no vienas vai abām pusēm finierēts ar dažādu koku sugu finieri.

• Riga HPL – aplīmēts ar speciālu HPL (high pressure laminate), izmantošanai mēbeļu izgatavošanā, starpsienās un citur.
• Riga Poliform – pārklāts ar speciālu kompozītmateriālu, izmantošanai betonēšanas veidņu formās.
• Riga Silent – pa vidu ielīmēts korķa – gumijas materiāls.

Par visiem “Latvijas Finiera” saplākšņiem var uzzināt “Latvijas Finiera” vietnē vai jautā Plātņu namos.

Atkarībā no vizuāli saskatāmu vainu un defektu veida un daudzuma saplāksni iedala šķirās. Šo klasifikāciju izmanto, izvēloties saplākšņa pielietojumu, piemēram, melnajās grīdās nav nepieciešams augstās šķiras saplāksnis ar vizuāli labu virsmu, bet mēbeļu izgatavošanā tieši pretēji – saplākšņa vizuālais izskats ir pats svarīgākais.

Bērza saplākšņa šķiru atbilstība dažādos standartos

“Latvijas Finieris”	B	S	BB	WG
Krievijas un Polijas standarts	I	I	II	III
ISO rekomendācijas	I	II	III	IV
EN 635-2	I	II	III	IV

Bērza saplākšņa ieteicamie pielietojuma veidi atkarībā no šķiras

Šķira	Ieteicamais pielietojuma veids
B	Augstas kvalitātes caurspīdīgai vai puscaurspīdīgai apdarei.
S	Labas kvalitātes beicēšanai, lakošanai un pārklāšanai ar caurspīdīgiem apdares materiāliem.
BB	Standarta šķiras (zaru vietas labots), apdarei ar iekšdarbu laku un pārklāšanai ar dažādiem caurspīdīgiem filmām un filmu materiāliem, kā arī finierēšanai. Celtniecībā, celtniecības konstrukcijās, krāsojot vai apdarot.
WGE	Saplākšņis bez vaļējiem defektiem, labots, pārklāšanai ar necaurspīdīgu apdares materiālu (filmas).
WG	Izmantošanai, kad virsējās kārtas finiera izskats nav būtisks, celtniecības konstrukcijās un iepakošanā.
C	Izmantošanai, kad virsējās kārtas finiera izskats nav būtisks, celtniecības konstrukcijās un iepakošanā. Saplākšņis ir neslīpēts.

Šķiras apraksts

B šķira (I)

• Pieļaujami punktveida zari
• Veseli, saauguši zari – mazāk kā 6 mm diametrā, summa nedrīkst pārsniegt 12 mm/m2
• Koksnes struktūras neviendabīgums pieļaujams tikai nenozīmīgā apjomā
• Pārklājumi (pārlaidsavienojumi, finieru malas pārlaišana) nav pieļaujami
• Koksnes krāsu dažādība pieļaujama neizteikta 
• Malu defekti no slīpēšanas un apzāģēšanas pieļaujami mazāk kā 2 mm attālumā no malas (ja nevar redzēt līmi)
• B šķira pieļauj vienlaicīgi ne vairāk kā 3 iepriekš minētās vainas un defektus.

BB šķira (III)

• Pieļaujami punktveida zari
• Veseli, saauguši zari – pieļauti līdz atsevišķam max diametrā 20 mm, ja kopējā diametru summa nav lielāka par 50 mm/m²
• Koksnes struktūras neviendabīgums pieļaujams tikai nenozīmīgā apjomā

• Aiztepētas nesakļāvušas  plaisas un plīsumi – pieļautas līdz atsevišķam max platumam 2 mm un atsevišķam max garumam 200 mm, un ne vairāk kā 1 uz loksnes platuma m

• Sakļāvušās plaisas un plīsumi – pieļautas līdz atsevišķam max garumam 200 mm un ne vairāk kā 2 uz loksnes platuma m

• Krāsu dažādība pieļaujama neizteikta (ne loksnes galos)
• Koksnes iekrāsojuma svēdras – pieļauj nedaudz

• Malu defekti no slīpēšanas un apzāģēšanas, aiztepēti – pieļauti līdz 5 mm no malas, ne visā garumā

• Ieliktņi – pieļauti, ja pareizi iestrādāti, saskaņoti krāsu toņi un ne vairāk kā 1/m²

• Līmes caurspiešanās (līmes izspiešanās caur segfinieri, izveidojot laukumus uz plātnes virsmas) – pieļauta, ja gadījuma rakstura

• Segfinieru paplatināšana – pieļauta, ja labi iestrādāta, saskaņoti krāsu toņi
• S šķira pieļauj vienlaicīgi ne vairāk kā 6 iepriekš minētās vainas un defektus.

S šķira (II)

• Pieļaujami punktveida zari
• Veseli, saauguši zari – mazāk kā 25 mm diametrā, summa nedrīkst pārsniegt 60 mm/m2
• Aiztepēti citi zari un caurumi pieļaujami līdz 6 mm diametrā, summai nepārsniedzot 25 mm/m2
• Pieļaujams koksnes struktūras neviendabīgums
• Pieļaujams māzerainums
• Nesakļāvušās plaisas un plīsumi pieļaujami aiztepēti, platumā līdz 2mm, garumā līdz 200 mm, līdz vienam uz loksnes platuma metru
• Sakļāvušās plaisas un plīsumi pieļaujami garumā līdz 200 mm, līdz 2 uz loksnes platuma metru
• Lobīšanas defekti, iespiedumi un risas – pieļauti, bet nenozīmīgi, līdz 2 cm2 uz loksni
• Koksnes krāsu dažādība, iekrāsojums, krāsas svītras, svēdras, brūnējums – pieļauta līdz 30% no virsmas laukuma

• Palielināts raupjums – pieļauts, bet nenozīmīgs. Var būt līdz 10 cm2/m2, aiztepēts – trīs defekti uz loksni

• Ieliktņi pieļaujami līdz 3% no virsmas

• Aiztepētas, vaļējas sadures pieļaujamas platumā līdz 2 mm, garumā līdz 200 mm, mazāk kā 1 uz loksnes platuma metru
• Iespiedumi un risas pieļaujamas, 2 cm2 uz loksni
• Caurslīpējumi (plātnes virsmas laukumi, kuros segfinieris noslīpēts līdz līmes kārtai vai dziļāk) – pieļauti līdz 10 cm² uz katru loksnes laukuma kvadrātmetru
• Līmes caurspiešanās mazāk par 5% no loksnes virsmas
• Malu defekti no slīpēšanas un apzāģēšanas pieļaujami mazāk kā 5 mm attālumā no malas, ne visā garumā, jābūt aiztepētiem
• Segfinieru paplatināšana – pieļauta
• Kopējo pieļaujamo vainu un defektu skaits nedrīkst būt lielāks par 9.

WG šķira (IV)

• Pieļaujami punktveida zari
• Veseli, saauguši zari – mazāk kā 65 mm diametrā, summa nedrīkst pārsniegt 600 mm/m2
• Bojāti, nesairuši zari pieļaujami līdz 20 mm diametrā, summai nepārsniedzot 200 mm/m2
• Citi zari un caurumi pieļaujami līdz 15 mm diametrā, summai nepārsniedzot 100 mm/m2
• Pieļaujams koksnes struktūras neviendabīgums
• Nesakļāvušās plaisas un plīsumi pieļaujami platumā līdz 4 mm, līdz 2 uz loksnes platuma metra
• Sakļāvušās plaisas un plīsumi pieļaujami
• Koksnes krāsu dažādība, iekrāsojums, krāsas svītras, svēdras, brūnējums – pieļaujamas
• Ieliktņi pieļaujami
• Vaļējas sadures pieļaujamas platumā līdz 3 mm
• Lobīšanas defekti, iespiedumi un risas pieļaujamas nedaudz
• Pieļaujams palielināts raupjums
• Caurslīpējumi pieļaujami līdz 20 cm2/m2
• Līmes caurspiešanās pieļaujama
• Neizslīpēti laukumi (slīpētam saplāksnis) pieļaujami līdz 5% no virsmas laukuma
• Malu defekti no slīpēšanas un apzāģēšanas pieļaujami līdz 5 mm attālumā no malas
• Pieļaujami paplatināti segfinieri
• WG šķira pieļauj neierobežotu iepriekš minēto vainu un defektu skaitu.

WGE un C šķiras

WGE ir WG šķiras saplākšņi, kuriem visas plaisas, izkritušo zaru vietas, plaisas zaros, izrāvumi, iespiedumi un caurumi ir laboti vai aiztepēti. Nenoslīpēti laukumi nav pieļauti.
C šķiras saplāksnis nav slīpēts.

Piezāģēšana

Viena no saplākšņa priekšrocībām ir tā ērtās apstrādes iespējas. Saplāksni var mehāniski apstrādāt (zāģēt, frēzēt, un tml.), izmantojot kokapstrādes iekārtas un līnijas, kā arī rokas elektriskos un pneimatiskos instrumentus.

Tā kā saplāksni veido vairākas finiera un līmes kārtas, ieteicams lietot kokapstrādes griezējinstrumentus ar cietsakausējuma asmeņiem.

Piezāģējot saplāksni, vēlams vispirms piezāģēt perpendikulāri virsējās kārtas finiera šķiedru virzienam, pēc tam šķiedru virzienā, tādā veidā izvairoties no virsējā finiera noraušanas plātņu stūros.

Saplāksnis jānovieto ar labo pusi uz augšu, tādejādi izvairoties no izrāvumiem un iegūstot kvalitatīvu virsmu.

Ja izmanto ripzāģmašīnu ar aizzāģi, tad izrāvumi neveidojas ne augšējā, ne apakšējā pusē.

Labāka rezultāta sasniegšanai ieteicams liels zāģa griešanās ātrums un mazs padeves ātrums.

Urbumu veidošana

Urbjot saplāksnis attiecībā pret urbi (ar augšējo novietojumu) jānovieto ar labo pusi uz augšu, un noteikti jāizmanto asi koksnes materiālu apstrādei paredzēti urbji.

Ja saplāksnī ir jāveido caurejošie urbumi, zem detaļas jābūt novietotai gludai atduras virsmai, tādejādi izvairoties no izrāvumiem detaļas kreisajā pusē, vai arī pēc tam jāveido padziļinājums 45 grādu leņķī – skrūves iegremdēšanai (zeņķējums).

Frēzēšana

Līdzīgi kā piezāģēšanā, veicot saplākšņa apstrādi uz frēzēšanas iekārtām, ieteicams liels frēzes rotācijas ātrums un mazs padeves ātrums.

Slīpēšana

Saplāksni var slīpēt gan šķērsām, gan šķiedru virzienā ar dažādas graudainības slīppapīru, parasti tas ir Nr. 80 vai 100.

Augstas kvalitātes virsmas iegūšanai ieteicams slīpēt saplāksni virsējā finiera šķiedru virzienā.

Ja virsma jāsagatavo apdarei, to slīpē ar Nr. 150 vai 180 graudainības slīppapīru.

Pirms apdares neapdarīto saplāksni Riga Ply nepieciešams noslīpēt ar Nr. 150 vai 180 graudainības slīppapīru. Pēc tam to var beicēt, gruntēt, lakot vai krāsot.

Veicot vairākus apdares klājumus, noteikti jāparedz starpslīpēšana ar Nr. 320, 400 vai citas graudainības slīppapīru, tādā veidā nodrošinot augstas kvalitātes apdarītu virsmu.

Ja izvēlas saplāksni, kas jau pārklāts ar speciālu papīru Riga Paint, tad tas jau ir gatavs grunts uzklāšanai. Šī saplākšņa virsma ir gluda un mazāk uzsūc krāsošanas materiālus.

Saplāksnis Riga Preprime ir speciāli apdarīts un jau gatavs krāsošanai. Tam nav nepieciešama iepriekšēja virsmas gruntēšana. Šī saplākšņa virsma ir pārklāta ar papīru, kas piesūcināts ar grunti un ir gatava krāsošanai. Riga Preprime pārklājums atvieglo krāsošanas darbus un nodrošina ievērojamu krāsu materiālu ekonomiju. Šī saplākšņa virsma neplaisā.

Riga Prime ir gruntēts saplāksnis, to var gan lakot, gan krāsot. Šī saplākšņa izmantošana ļauj ekonomēt gan laiku, gan krāsu.

Apdares veidi

Neapdarīta saplākšņa virsmu iespējams pārklāt ar dažādiem koksnes aizsardzības līdzekļiem pret zilējumu vai pelējumu.

Var izmantot plaša spektra apdares materiālus:

• UV cietēšanas gruntis, lakas un krāsas,
• apdares materiālus uz ūdens bāzes,
• poliuretāna apdares materiālus,
• nitrocelulozes apdares materiālus,
• alkīda akrila apdares materiālus,
• skābās cietēšanas apdares materiālus. 

Par pareizu apdares materiālu un tehnoloģiju izvēli, konsultējieties ar to ražotājiem vai konsultantiem tirdzniecības vietās.

Ar filmu pārklāta saplākšņa virsma nav paredzēta krāsošanai.

SAKRET ieteikumi ārdarbu apdarei

• Ārdarbu krāsām jālieto minerālie pigmenti. Sintētiskie pigmenti ir nenoturīgi pret saules radiāciju. Saules gaismas ietekmē tie zaudē sākotnējo toni un spilgtumu. Arī ar minerālajiem (dabīgajiem) pigmentiem var iegūt pietiekoši daudz krāsu toņu āra darbiem. Piemēram, SAKRET toņu banka piedāvā vairāk nekā 7000 toņus, kas ir noturīgi pret saules radiāciju.
• Mūžsens cilvēku sapnis ir pēc iespējas ilgāk saglabāt svaigas koksnes dabīgo faktūru un krāsu. Šim nolūkam lieto lakas un lazurējošos pārklājumus. Diemžēl šo pārklājumu kalpošanas laiks ir īss. Saules pusē lakots koks vai caurspīdīgi ietonēts koksnes pārklājums praktiski nekalpo ilgāk par 2 gadiem. Iemesls tam ir polimēru plēves nespēja saglabāt elastīgumu, jo saules stari, iespiežoties lakas vai pārklājuma plēvē, sarauj starpmolekulu saites un polimērs kļūst trausls, plēve sasprēgā, plaisās iekļūst atmosfēras mitrums, koks uzbriest un sākās pārklājuma plēves atlobīšanās. Rezultātā pārklājums ir sabojāts un koks oksidējoties melnē.
• Pret saules staru iedarbību uz polimēru var cīnīties, padarot pārklājumu necaurspīdīgu, līdz ar to arī zaudējot iespēju redzēt dabīgo koksnes krāsu. Pigmentēts pārklājums nelaiž saules starus pārklājuma plēvē, tāpēc, krāsojot koksni ar kvalitatīvām koka krāsām, krāsota virsma kalpo 7 un vairāk gadus bez pārkrāsošanas, ja ir lietoti krāsu tonēšanai minerālie pigmenti, pareiza grunts un kvalitatīva koka krāsa. Koksnes mitrumam krāsošanas brīdī ir jābūt ne lielākam par 20%.
• Mikroorganismi (sēnītes, aļģes, sūnas un ķērpji) mīl apmesties un dzīvot uz konstrukciju virsmām. Īpaši mikroorganismi mīl vietas, kur ir ēnas puse un lieli koki, kuru ziedputekšņi un lapu medus ir bagātīga barības bāze. Pirmos 4-5 gadus krāsā esošie biocīdi traucē mikroorganismiem veidot kolonijas, bet vēlāk, kad biocīda aktivitāte mazinās, tie savairojas. Atbrīvoties no tiem var virsmas mazgājot ar pretsēnīšu līdzekli, piemēram, SAKRET FR.

SIA SAKRET PLUS iesaka saplākšņa gruntēšanai – WOOD PRIMER, saplākšņa aizardzībai – WOOD GUARD, pret senītēm, aļģē, sūnām un ķērpjiem – GARDENLINE.

Papildus informācija:

SIA SAKRET PLUS
Maskavas iela 475, Rīga
Telefons konsultācijām: +371 29 41 64 00
http://sakret.lv

Līmēšana

Saplākšņa savienojumu, kam nepieciešama izturība pret mitruma iedarbību, līmēšanai ieteicams izmantot fenola līmes.

Savienojumos, kam nav nepieciešama izturība pret mitruma iedarbību, ieteicams izmantot karbamīda līmes vai cita veida līmes, kas derīgas koksnes līmēšanai.

Saplākšņa un plastikātu vai metālu savstarpējai salīmēšanai ieteicams izmantot PVA dispersijas vai citas līmes, kas derīgas šādu materiālu salīmēšanai.

Pirms salīmēšanas virsmas ieteicams attīrīt no putekļiem. Metāla virsmas pirms līmēšanas pie saplākšņa ieteicams attaukot.

Ja saplāksni aplīmē ar materiāliem, kuriem ir atšķirīgs temperatūras ietekmē izplešanās koeficients nekā saplāksnim, jāizmanto līmes, kuras kompensē šo materiālu dimensiju izmaiņas temperatūras ietekmē.

Izvēloties līmi dažādu materiālu salīmēšanai, konsultējieties ar ražotāju vai konsultantu tirdzniecības vietā.

Savienojumu veidi

Saplākšņu savienošanai var izmantot:

• tapu un gropju savienojumu,
• mehānisko savienojumu (bultskrūves, kniedes, skavas, kokskrūves u.c.),
• kombinēto savienojumu.

Tapu un gropju savienojumi

Tapu un gropju savienojumu nostiprināšanai ieteicams izvēlēties līmi atkarībā no saplākšņa pielietošanas veida – āra vai telpas apstākļos.

Lai aizsargātu šuvju spraugas no mitruma iedarbības, tās jāaizpilda ar mitruma necaurlaidīgu tepi vai mastiku.

Šuvju galus saplākšņa malās var aizsargāt no mitruma iedarbības, nokrāsojot tas ar mitruma aizsargājošiem materiāliem (krāsām, tepēm).

Mehāniskie savienojumi

Mehāniskajos savienojumos pirms skrūvju iestrādāšanas nepieciešams veikt urbšanu.

Savienojumos, izmantojot bultskrūves vai kniedes, urbuma diametram jābūt vienādam vai nedaudz lielākam par bultskrūves vai kniedes kāta diametru.

Urbuma attālumam līdz saplākšņa malai ir jābūt divreiz lielākam nekā bultskrūves vai kniedes kāta diametram. Tas pasargā savienojumu no deformēšanās.

Lai pasargātu urbumus no mitruma iedarbības, tiem ieteicams uzklāt mitruma aizsargājošus materiālus.

Savienošanai lietojot kniedes un bultskrūves, ieteicams sekot, lai pie montāžas netiktu deformētas saplākšņa ārējās kārtas.

Savienošanai izmantojot koksrūves, urbuma diametram ir jābūt mazākam par kokskrūves vītnes diametru – tas nodrošina vieglāku saplākšņa savienojumu montāžu.

Vispārīgā veidā ieteicamo urbuma diametru var apreķināt pēc sakarības – urbuma diametrs = 0,5 x skrūves diametrs.

Kombinētie savienojumi

Kombinētos savienojumus ieteicams izmantot savienojumu šuves stiprības pastiprināšanai, gropju savienojumus nostiprinot ar metāla skavām vai starp saplākšņa gropēm ielīmējot metāla vai plastikāta lameles, kas samazina samešanās iespējas.

Ārdarbos pielietojamam saplāksnim nepieciešama maliņu aizsardzība pret mitruma iedarbību, noklājot tās ar mitrumu aizsargājošiem materiāliem (krāsām, tepēm u.c.).

Maliņu krāsošanu var veikt ar izsmidzināšanas metodi vairākām pakā sakrautām loksnēm vienlaikus vai katrai loksnei individuāli, uznesot aizsargmateriālu ar rullīša vai otas palīdzību.

Maliņu krāsošana aizsargā un aizkavē ūdens un mitruma iekļūšanu saplāksnī caur tā malām.

Ja saplāksnim nav pārklātas maliņas, tā uzbriešana ūdenī notiek līdz pat 3 reizēm vairāk nekā tad, kad maliņas pārklātas ar mitrumu aizturošu krāsu. Mitruma saturs pēc saplākšņa izņemšanas no ūdens turpina izlīdzināties – uzbriešana var turpināties virzienā uz saplākšņa centru.

Viens no galvenajiem uzglabāšanas noteikumiem saistīts tieši ar uzglabāšanas vietu. Saplāksnis jāuzglabā no ūdens (lietus, sniegs) pasargātās vietās (nojumēs) vai telpās ar labu gaisa cirkulāciju.

Ieteicams saplākšņa plātnes uzglabāt uz betona vai cita cieta un līdzena seguma grīdas.

Plātnes jānovieto uz paliktņiem vai brusām.

Paliktņu vai brusu augstums jāizvēlas tā, lai pirmās plātnes augstums no grīdas būtu 8 cm, tādejādi pasargājot plātnes no ūdens, dubļiem un citiem šķidrumiem.

Paliktņiem vai brusām jābūt vienāda augstuma.

Krautne jānovieto uz vismaz 3 brusām vai paliktņiem, starp kuriem attālums ir aptuveni 800 mm.

Saplākšņa plātnes maliņas nedrīkst atstutēt pret sienu vai likt uz grīdas.

Plātnes no pakas vai krautnes ir jānoceļ, nevis jāvelk pa apakšējās plātnes virsmu, jo starp plātnēm var būt kāds sīks priekšmets, kas var saskrāpēt virsmu.

Līdzīgi kā citi koksnes materiāli arī saplāksnis ir higroskopisks materiāls. Saplākšņa mitruma saturs ir atkarīgs no apkārtējās vides temperatūras un gaisa relatīvā mitruma. “Latvijas Finierī” ražotam bērza saplāksnim mitrums ir 7-10% robežās.

Mitruma saturs transportēšanas vai uzglabāšanas laikā var mainīties. Uzglabājot saplāksni vietā, kur apkārtējās vides gaisa temperatūrā ir +20^oC un relatīvais mitrums 65%, tā mitruma saturs var sasniegt 8 -12%. Uzņemot vai izdalot mitrumu par 1%, aptuvenās saplākšņa gabarītizmēru izmaiņas ir: garumā 0,02%, platumā 0,02% un biezumā 0,3%.

Ziemas un lietus periodam raksturīgs, ka, transportējot un uzglabājot saplāksni objektos, saplākšņa lokšņu malās parādās uzbriešanas pazīmes, jo saplāksnis no ražošanas nonāk noliktavā ar salīdzinoši zemu mitruma saturu un atmosfēras relatīvā mitruma ietekmē notiek saplākšņa mitruma satura palielināšanās.

Saplākšņa virsma ar fenola filmas pārklājumu ir pasargāta no mitruma piekļuves, tomēr, pat ja maliņas ir krāsotas, tas nevar pilnībā aizsargāt saplāksni no mitruma piekļuves. Saplāksnim atrodoties mitrākos apstākļos, mitruma izlīdzsvarošanās notiek sākot no saplākšņa loksnes malām. Pēc noteikta laika mitruma saturs izlīdzinās pa visu saplākšņa loksni, kā rezultātā arī vizuāli redzamā saplākšņa uzbriešana mazinās.

Ja saplākšņa līmēšanas procesā izmantota mitrumizturīgā līme, saplāksnis mitrā vidē neatlīmējas.